Rundāles pils. Schloß Rundale.
Vecrīga. Altstadt. (Foto Nr 3)
Māja Ventas krastā. Ferienhaus am Ufer von Windau. Bildes 2.daļa.
Trīs dienas mēs visas trīs māsas kopā ar ģimenēm pavadījām brīvdienu mājā Ventas krastā. Manuprāt tās bija vienas no skaistākajām dienām visā atvaļinājumā.
Vasara Latvijā bildēs. Pirmā daļa. (Samsung S3)
Ceļojums var sākties.
Onkulis Krišjānis var pacelt ne to vien.
Ar māsasmeitu.
Jaunā frizūra.
Kafejnīcā Mute ar māsām. Paldies Salnājiem par vārdadienas dāvanu.
Māsīcu satikšanās.
Āgenskalna tirgus. Kā iesaldēts pēdējos 30gadus.
Kāda iestāde Āgenskalnā.
Rocket Bean Roastery.
Mēs ar vīru kolosāli dodamies uz jūru.
Brālēns ar māsīcām.
Meitenes pie frizieres.
Kas es būtu bez kūkām un kafijas?
Berga bazārs.
Dodamies mājās.
Kurš guļ? Es nē.
Mūsu dārzs. Unser Garten.
Liels dārzs. Latvijā tā ir norma. Šeit cilvēki pa lielām summām pērk nelielus zemes pleķīšus un ir laimīgi, ja pēc mājas uzcelšanas tur vēl paliek pāri vieta, kur uzlikt bērniem šūpoles vai iekopt kādu puķu dobi. Mums nepieder māja un pat mūsu dzīvoklis nepieder mums, tāpat arī mūsu dārzs. Un, lai tiktu uz dārzu, mums ir jānoiet lejā un jāapiet apkārt visai lielajai mājai. Bet mums ir ļoti paveicies ar mājas īpašniekiem, kuri ļauj mums izmantot visu plašo dārzu, kuru es gandrīz vai varētu saukt par parku, un arī, acis nepamirkšķinot atļauj mums tur uzlikt (iebetonēt) šūpoles, batutu un nu arī bērnu spēļu mājiņu. Tā kā dārzs ir plašs, tad ik pa laikam notiek kādi dārza darbi, bet tikmēr cits dārza stūris jau atkal ir tāds kā bija pirms sakopšanas. Vidusmēra vācietim tās ir šausmas. Kā tas izskatās, kā tā var, kad beidzot izraus tās sūnas un kad beidzot nopļaus to zāli. Priekš mums tā ir paradīze. Puse no dārza šobrīd ir pārvērtusies par pļavu, kura pilna ar bitītēm, kamenītēm, skudriņām un citiem kukainīšiem. Aiz pļavas ir mazais dīķis un mazais mežiņš ar pāris kokiem, starp kuriem, ja ir vēlme, var veikli noslēpties no mammas. Dīķī dzīvojas vardes, viņu kurkulēni un dažreiz atlido arī kāds pīļu pāris. Es esmu ļoti laimīga un pateicīga, ka mums ir šāds dārzs, kurā varam būt, īpaši, ja esam visi pieci kopā.
Ein großer Garten. In Lettland ist es ganz normal. Hier bezahlen die Leute für ein kleines Grundstück Unmengen Geld und freuen sich riesig, wenn, nachdem sie ein Haus gebaut haben, auch noch Platz für eine Schaukel oder paar Blumen bleibt. Wir besitzen kein Haus, nicht mal unsere Wohnung gehört uns, genauso wie unser Garten. Um in unser Garten reinzukommen, müssen wir erstmal runter gehen und dann um das ganze Haus rumgehen. Aber wir haben wirklich ein großes Glück Vermieter zu haben, die uns erlauben das ganze große Garten, was ich schon fast Park nenne, zu benutzen, und die uns auch genauso erlauben die Schaukel, das Trampolin und nun auch das Spielhaus aufzustellen (einzubetonieren). Da der Garten sehr groß ist, wird öfters in einer Ecke was gemacht, während die andere Ecke des Gartens wieder zuwächst. Für einen durchschnittlichen Deutschen ist es eine Katastrophe. Wie sieht das denn aus, wie kann man nur, wann kommt der Moos endlich weg, wann wird endlich wieder der Rasen gemäht. Für uns ist es das Paradies. Hälfte des Gartens ist jetzt zu einer schönen Wiese voller Bienen, Hummeln, Ameisen und anderer Insekten geworden. Hinter der Wiese ist ein kleiner Teich und ein kleiner Wald mit paar Bäumen, zwischen die man, wenn man sehr will, sich vor Mama verstecken will. Im Teich wohnen Frösche und kleine Kaulquappen, und manchmal kommt auch ein Entenpaar zu Besuch. Wenn das Wetter so schön ist wie jetzt, bin ich sehr glücklich und dankbar, dass wir diesen Garten haben, besonders, wenn wir zu fünft sind.
Mūsu ģimenes draudzene Susanne pēc kāda krāmu tirdziņa apmeklējuma kārtējo reizi sagādāja mūsu meitenēm pārsteigumu – mugursomiņu, kurā iekšā kāršu komplekts ar zirgiem, vāverīte un playmobil figūriņas. Lieki teikt, ka ar šīm mantām viņas spēlējās visu dienu gan iekšā, gan ārā.
Unsere Familienfreundin Susanne hatte nach einem Flohmarktbesuch wieder mal eine Überraschung für unsere Mädels – einen kleinen Rucksack voll mit Playmobil Figuren, einem Eichhörnchen und einem Pferde Quartett. Das muss man wohl nicht extra erwähnen, dass sie den ganzen Tag draussen und drinnen damit gespielt haben.
Andis kopā ar kādu vīrieti no viņa kora šobrīd remontē kādu vecu spēļu māju. Arī meitenes ļoti gribēja palīdzēt tētim krāsot, bet jau pēc minūtes bija skaidrs, ka tā nav pati labākā ideja.
Zusammen mit einem Mann aus seinem Chor, repariert Andis ein altes Spielhaus. Auch die Mädels wollten Papa beim streichen helfen, aber schon nach einer Minute war es klar, dass es nicht die beste Idee ist.
Helēna arī iemēģina roku kā fotogrāfe.
Helena möchte auch immer fotografieren.
Mēģinājums nofotografēt visas ģimenes meitenes vienkopus nebeidzās pārāk sekmīgi, bet mēs cenšamies.
Der Versuch alle Mädels der Familie zusammen zu fotografieren war nicht sehr erfolgreich, aber wir bemühen uns.
Karls Erlebnispark Warnsdorf.
Bildes tapušas pirms kāda laika, kad vēl bija vēsāks laiks
Die Bilder sind vor einiger Zeit entstanden, als es noch nicht so warm war.
Hamburga, Fodori, tēvu diena un kā mans blogs lēnām mirst. Hamburg, Familie Fodor, Vatertag und wie mein Blog langsam stirbt.
Kā jau virsrakstā rakstīju un kā vienu dienu smējos Andim – mans blogs lēnām mirst. Es reti te ierakstu un, ja ierakstu, tad pārsvarā ielieku tikai bildes, kuras arī jau ir neaktuālas. Blogs ir/bija mana sirdslieta. Vēl vairāk man patīk tieši fotogrāfijas. Bet kas ir īsts blogs bez teksta. Pēdējā laikā regulāri lieku bildes instagramā – tas ir ātri un vienkārši, lai arī kārtīgai fotografēšanai ar to ir maz sakara. Es cīnos ar domu pārstāt rakstīt šajā blogā. Visvairāk man pietrūktu tas, ka blogs priekš manis ir gan fotogrāfiju un svarīgo notikumu izšķirošana, gan kavēšanās atmiņās. Pati savā blogā es vislabāk varu paskatīties, kas interesants manā dzīvē ir noticis pirms diviem trim gadiem. Tāpēc es esmu pieslēgusi savu blogu pie mākslīgās elpošanas aparāta un vēl nepadodos. (Bildes no Hamburgas fotografētas ar Samsung S3.) Wie ich schon oben geschrieben habe und einen Tag zu Andis gesagt habe – mein Blog stirbt langsam. Ich schreibe hier selten und, falls ich es tue, dann zeige ich manchmal nur Bilder, die sogar nicht mehr aktuell sind. Blog ist/war mein Hobby. Noch mehr mag ich das Fotografieren. Was ist aber ein richtiger Blog ohne Text? In der letzten Zeit poste ich regelmäßig Bilder beim Instagram – es ist schnell und einfach, aber mit richtigem fotografieren hat es wenig zu tun. Ich kämpfe mit dem Gedanken mit Bloggen aufzuhören. Am meisten würde ich vermissen, dass ich so alle Fotos und wichtigsten Ereignisse sortieren und auch in Erinnerungen schwelgen kann. In meinem Blog kann ich am besten sehen, was spannendes vor zwei drei Jahren in meinem Leben passiert ist. Also kriegt mein Blog eine künstliche Beatmung und ich gebe noch nicht auf. (Die Bilder von Hamburg sind mit meinem Samsung S3 fotografiert.) 
Restorāns Mama. Restaurant Mama.
Rātsnama iekšpagalms. Rathaus Innenhof
Rātsnams. Rathaus.
Alsters. Alster.
Hallhuber.
Piemineklis priekš/Denkmal für Gotthold Ephraim Lessing
Balzac coffee
Alsters. Alster.
Banānmaize. Bananenbrot.
Labās dienas. Die guten Tage.
Ir tādas dienas. Kad saule spīd. Vīrs mājās. Bērni klausa. Labs garastāvoklis. Mazā ir mierīga. Ja tādu dienu nebūtu, varbūt pat manis nebūtu. Labās dienas, kuru dēļ ir vērts pārvarēt sliktās un grūtās, kad nav laika sev, nav laika uztaisīt ēst un kur nu vēl laiks blogam. Paldies šīm dienām, ka viņas ir. Un paldies viņiem – visiem četriem. Es gibt solche Tage. Wenn die Sonne scheint. Die Kinder hören auf einen. Man hat gute Laune. Die Kleine ist ruhig. Wenn es solche Tage nicht gäbe, gäbe es vielleicht sogar mich nicht. Die guten Tage, wegen denen es sich lohnt die schlechten und schwierigen zu überwinden, wenn man keine Zeit für sich hat, keine Zeit zum Kochen und noch weniger für den Blog. Danke an solche Tage, dass es sie gibt. Und danke an sie – alle vier. 
Ātrais ierakstiņš. Ein Eintrag auf die Schnelle.
Pirms pāris nedēļām pie mums vai, pareizāk sakot, pie Letīcijas ciemos bija ieradusies Kitija ar savu ģimeni. Vienīgajā dienā, kuru pavadījām kopā, nolēmām nedoties uz Hamburgu (kā varbūt būtu gribējušas māmiņas), bet gan atkal doties pie zirgiem. Kā jau teicu – zirgi, daba, kafija un laimīgi bērni – tas viss ir iespējams Schleushörn. Lai arī mums nebija nekādu īpašu izklaides plānu un viņu ciemošanās pagāja mierīgā garā, man tas ļoti patika un man šķita, ka arī bērni bija diezgan apmierināti. Tagad esmu gatava atbildes braucienam.
Vor paar Wochen haben uns oder besser gesagt die Letizia meine Schwester Kitija und ihre Familie besucht. An dem einzigen Tag, den wir alle zusammen verbracht haben, haben wir uns entschieden wieder zu den Pferden zu fahren, anstatt nach Hamburg, wie die Mamas vielleicht gewollt hätten… Wie ich schon mal gesagt habe – Pferde, Natur, Kaffee und glückliche Kinder – das alles ist in Schleushörn möglich. Obwohl wir nichts spektakuläres gemacht haben und die Zeit, die sie hier waren eher ruhig war, hat es mir sehr gefallen und ich glaube dass auch die Kinder ziemlich zufrieden waren. Jetzt bin ich bereit für ein Antwort-Besuch.
Pēdējā bilde tapusi pie Anda otras baznīcas Eichedē. Diese Bild ist bei der Kirche in Eichede entstanden.
Paeglisi 